Latvijas anomālo petīšanas centra “UFOlats” prezidents
Jau vairāk kā 55 gadus tāds fenomens** kā NLO piesaista ciešu zinātnieku un pētnieku uzmanību. Pēdējā laikā gan oficiālā, gan neoficiālā līmanī ir veikti mēģinājumi izprast šīs parādības raksturu. Tika veikts liels darbs vācot liecinieku ziņojumus, izveidotas milzīgas datubāzes, veikti mēģinājumi analizēt un klasificēt šo fenomenu. Šīs darbības veica pētnieki – amatieri, valsts struktūras, militārās un zinātniskās organizācijas, bet NLO fizikālais raksturojums vēl jo projām ir noslēpums...
* (Lat. Doctorina – mācība) – zinātniska vai filosofiska teorija, galveno viedokļu un principu kopums.
** Šajā publikācijā vārds fenomens tiek lietots apzīmējot retu, unikālu parādību, pie kuras mēs pieskaitām anomālās parādības, ieskaitot NLO.
Daudz efektīvākai sadarbībai NLO izpētē pētnieki izveidoja organizācijas un zinātniskās biedrības, praktiski formējot jaunu sabiedrisku, starptautisku kustību, kā razultātā radās jauna parazinātne – ufoloģija...
Ņemot vērā intensīvo zinātnes un tehnikas attīstību XX gadsimtā, 57 gadu pastāvēšanas laiks nevienai zinātnei nav mazs. Daudzas zinātnes šajā, patiešām revolucionārāja gadsimtā spērušas soli nezināmajā, jūtami paplašinot sabiedrības redzesloku...
Bet kādēļ neraugoties uz NLO fenomena skaidru redzamību un fizisku realitāti (šaubas par šī fenomena objektīvu eksistenci mūsdienās praktiski nav palikušas), tā pētniecība nav devusi principiāli jaunu informāciju, labākajā gadījumā atstājot kārtējās... aculiecinieku foto vai video liecības? Vēl vairāk, zinātne oficiālā līmenī pagājušās desmitgades laikā nav pieļāvusi NLO fenomena iekļaušanu savā prioretāro interešu sfērā un pienācīgas vietas ierādīšanu zinātniskajās programmās...
Kur ir galvenais iemesls vai iemesli šim sava veida strupceļam NLO fenomena izpētē? Kādēļ kvantitāte nepāriet kvalitātē? Kādēļ neraugoties uz lielajiem zinātnes un mūsdienu tehnoloģijas sasniegumiem, fenomens tā arī praktiski paliek ārpus zinātnieku redzesloka, (runa iet par mūsdienu ciešo zinātnes interesi par NLO)? Ja izslēdz hipotētisko “Klusēšanas sazvērestību” un “slepeno izmeklēšanu”, kas tad paliek? Pašdarbīgas pētnieciskas organizācijas un pētnieku – amatieru pašdarbība? Un tas viss pie kolosāla zinātniski – tehniska, filosofiska, pasaules izzināšanas potenciāla, slēpta pašā fenomenā?!
Ak vai! Šodien var konstatēt: galvenis iemesls NLO izpētes “stagnācijā” slēpjas... pašā zinātnē, tās inertumā un konservatīvismā, tās nevēlēšanās un nevarēšanā paraudzīties uz fenomenu kaut vai kā uz “nezināmu dabas parādību”.
Jāšaubās, vai atradīsies pietiekami argumenti zinātnes attieksmes pret “XX gadsimta noslēpumu” attaisnošanai. Protams, apvainot visu zinātni, it īpaši NLO fenomena zinātnisko izpēti, būtu nekorekti, jo izpētes organizācijas līmenis daudzās valstīs būtiski atšķiras. Kaut gan, lai NLO izpēte tiktu pievienota zinātnisko programmu sarakstam, nekas daudz jau nav prasīts – pilnīgi pietiekami būtu, ja pienācīgā līmenī tiktu pieņemts NLO fenomena objektīvas eksistences fakts, tādejādi “NLO lieta” iegūtu jaunu pavērsienu. Visas pārējās ar NLO zinātnisko izpēti saistītās problēmas būtu niecīgas salīdzinājumā ar paša uzdevuma nozīmību... Es netaisos analizēt NLO zinātniskās izpētes organizēšanas līmeņus dažādās valstīs, vēl jo vairāk, izteikt savu šī procesa vērtējumu. Tas ir speciālas analīzes ziņā. Principā šo jautājumu vairāk vai mazāk skar visi izmeklētāji. Probēmas ir un tām piemīt, kā arī tam vajadzētu būt, objektīvs un subjektīvs raksturs, bet...
Gribētos pievērst pētnieku uzmanību citiem NLO fenomena izpētes aspektiem. Pirmkārt jau uzkrītoša šķiet izmeklētāju nosacīta “ieciklētība” uz fenomena ārpuszemes izcelsmes versiju. Šī versija pētnieku apziņā jau ir tik dziļi iespiedusies, ka jau ir aizstājusi elementāru loģiku un veselo saprātu, kļūstot par būtisku šķērsli fenomena tālākai izpētei. Protams, šāda situācija pilnībā ir izskaidrojama ar šādas versijas pievilcību, tās vienkāršību, cerību viennozīmīgi pozitīvai (?) perspektīvai kontaktēties ar sen gaidītām augsti attīstītām ārpuszemes civilizācijām (AĀC) u.t.t.
Nedrīkst nepieminēt arī “lidojošo šķīvīšu” vesijas “safabricējumus” masu saziņas līdzekļos. Tas viss kopsummā arī izveidoja sabiedrības apziņā dominējošo stereotipu par NLO kā AĀC tehnoloģiskām iekārtām. Var teikt, ka dotā versija attēlo Klasisko Ufoloģijas Doktorīnu, kautgan konkrēti izsakoties, nevienam pēdējo 55 gadu laikā šādu doktorīnu nav izdevies noformulēt!
Bet ja tam visam būtu kāda pozitīva izeja uz fenomena būtības izpratni. Taču nē! Kā pirms 55 gadiem, tā arī mūsdienās izpratnes nav kļuvis vairāk. Pie tam, ufologi ir tik pārliecināti savā “lidojošo šķīvīšu” versijā, ka aiz tās neredz absurdumu, primitīvismu un neattaisnojamu agresiju “citplanētiešu” uzvedībā, acīmredzamu demonstracionismu un “teatralizāciju” viņu darbībās, kā arī viņu transportlīdzekļu zemu drošību (avārijas!)...
Ja nav manāma progresa fenomena izpētē, tātād kautkas nav tā kā vajadzētu, tātad “stagnācijas” iemesli ir jāmeklē pirmām kārtām sevī, izmantojamajās metodēs un izpētes ceļos, bet visdrīzāk fenomena dominējošajā versijā, nevis visu novelt uz “specdienestu” aktivitātēm vai zinātnisko paradigmu ierobežotību...
Tieši šo bezizeju fenomena dabas izpratnē daudzi pētnieki saista ar sistēmas krīzi, novērojamu ufoloģijā. Piebildīsim, ka līdzīgu sistēmas krīzi pārdzīvo arī daudzas citas parazinātnes, tādas kā parapsiholoģija, anomālistika, fantomoloģija - tuvu stāvošas ufoloģijai izskatāmā fenomena būtības ziņā...
Atļaujos pieņemt, ka sistēmas krīzes iemesli ufolģijā un citās parazinātnēs slēpjas...šo parazinātņu “kopējās interesēs”!
Visupirms atzīmēsim parazinātņu vairākuma (izņemot iespējams parapsiholoģiju) strukturālu nepabeigtību, nesavietojamību un daudzejādā ziņā neatkarīgu attīstību. Katra parazinātne ir izvēlējusies savu pētāmo priekšmetu un katra parazinātne ir saskārusies ar pētāmā fenomena aprakstīšanas un tā rakstura noteikšanas problēmām pašas uzstādītajos rāmjos, ko veido pašu izstrādāti kanoni. Pašu parazinātņu formēšanās periodā šāda savstarpēji neatkarīga attīstība bija attaisnojama, bet sakarā ar piekļūšanu pētāmo fenomenu būtībai un virzošajiem spēkiem, kļūst acīmredzama to savstarpējā saistība...
Tieši šobrīd acīmredzams ir anomālo parādību (AP) izpētes situācija – problēmas izpratnei un formulēšanai, AP būtības tālākai izpētei ir nepieciešama kompleksa pieeja un VISU AP analīze kā: ufoloģisko, parapsiholoģisko, fantomoloģisko iekļaujot arī reliģijozos fenomenus to dialektiskā vienotībā (kopsakarības, savstarpēja ietekme u.tml.)!
Bez tam par svarīgu metodoloģisku soli uzskatām nākotnē nepieļaujamu nevērīgu un kļūdaini ignorējošu zinātnes attieksmi pret dažādām relīģiskām ticībām, precīzāk pret INFORMĀCIJU, kas slēpta kopējos, fundamentālos atzinumos. Tas ir ļoti svarīgi! Šis solis var izrādīties sāpīgs, bet šis solis ir jāsper, pārkāpjot pāri gadsimtu stereotipiem un zinātnes aizspriedumiem...
Tas nebūt nenozīmē, ka nekritiski varētu tikt pieņemti reliģiski vai mistiski pieņēmumi. Nekādā gadījumā. Runa iet par FUNDAMENTĀLU, uz šo ticību pamatiem bāzētu atzinumu analīzi!
Nepieciešams nopietni paskatīties uz visu reliģiju pamatzināšanām un gadsimtiem ilgām tradīcijām, kā arī uz daudzām okultām un mistiskām mācībām, kas ir formējušās tūkstošgades laikā! Uz to kopējām zināšanām, kas slēpjas to pamatā! Izanalizēt milzīgo cilvēces reliģisko, garīgo un vēsturisko pieredzi, meklējot identisku (vai tuvu) reliģisko uzskatu par vizuāli neredzamo pasauli (“viņpasauli”) formēšanās pirmssākumu būtību! No zinātnes viedokļa uzmanīgi un komplicēti paskatīties uz apbrīnojamajiem, visās pasaules malās reģistrētajiem fenomeniem. Tas ir poltergeists un debesu parādības, spoku un fantomu fenomens, cilvēku pārdabiskas spējas, tie ir apbrīnojami un racionāli neizskaidrojami foto un videomateriālu izgaismojumi, kā arī vizuāli neuztverami noslēpumaini enerģijas avoti, kas ir spējīgi radīt vizuālus tēlus gan uz fotofilmiņas, gan tieši cilvēka smadzenēs, stimulējot tā jūtīgos receptorus un tamlīdzīgas...”šausmas”.
Tieši kompleksa visu AP izskatīšana, kā arī cilvēces uzskrātās reliģiozās (garīgās) pieredzes pievienošana kopējai zinātnisko uzskatu sistēmai, mūsuprāt varētu varētu būt trūkstošais metodoloģiskais princips, kurš var ieviest skaidrību AP dabas un virzošo spēku izpratnē. Faktiski runa iet par Jaunās Ufoloģijas Doktorīnas formulēšanu, kura itvertu visu pozitīvo, ko sakrājusi ir cilvēces pieredze tās tūkstošiem gadus ilgajā attīstības periodā attiecībā uz tiešu (vai) netiešu AP izpratni.
Tieši šajā piegājienā ir saskatāma izeja no sistēmas krīzes, kura ir izplatījusies visās parazinātnēs un ir skārusi pašu zinātni tajās jomās, kas ir ir saistītas ar AP izpēti. Mūsuprāt tieši šajā virzienā vajadzētu koncentrēt patiesības par AP un NLO raksturu un virzošo spēku zinātnisko pētniecību, mēs ceram ka uz to arī pievērsīs uzmanību daudzi AP pētnieki, strādājoši mūsdienu zinātnei avangardiskos virzienos.
