Tas bija Tukumā 2000.gada ziemā, naktī ap plkst.00.30 varbūt vēlāk, bijām iebraukuši ar mašīnu mežā, pāris simtu metru no Jumpravas ezera. Sēdējām pāris munūtes un tad intuitīvi pagriežot skatu uz mašīnas aizmuguri pamanīju no mežā spīdam pulsējošu spilgtu gaismu. Zinu to vietu, tur ir vieni brikšņi, nedomāju, ka tās varēja būt mašīnas vai baterijas ugunis.Gaisma bija pārāk spilgta un nedabiski zilgana, ne tāda kā mašīnas izstarota, pulsēja uzstājīgi vienā ritmā. Sajutos ļoti neomulīgi un tādēļ mudināju draugu doties ātrāk projām. Dīvainākais, ka es pāris minūtes vēroju pulsējošo gaismu un sava drauga uzvedību (viņš likās nemanām vai tiešām nemanīja to parādību)viņa uzvedība bija ne tāda kā vienmēr, viņš nemierīgi dīdijās un es jutu, ka viņu neapzināti pārņem satraukums un nedrošums. Sapratu, ka abi jūtam ko nelāgu, tās bija konkrētas bailes no nezināmā, jo gaisma bija dīvaina un galvenais, ka varēja noteikt, ka objekts atrodas ļoti tuvu. Varēju jau sevi nomierināt ar domu, ka varbūt tomēr tā bija mašina, bet no mašīnas tik elektroniski jeb kā lai pasaka - sekundāri nevar pulsēt gaisma.